piektdiena, 2015. gada 27. marts

Formalitāšu un dokumentu kārtošana Latvijā

Viss nemaz nav tik skaisti un rožaini pēc atgriešanās mājas. Ir diezgan daudz formalitāšu, kas jānokārto attiecībā pret universitāti. Vispirms universitātes ārlietu departamentā jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka patiešām šos trīs ar pusi mēnešus biju Somijā. Tad bez šī dokumenta ir vajadzīgs aizpildīt divas atskaites. Būtiskākie dati par to, cik ECTS ir plānots iegūt, kāds ir pavadītais laika periods, kāds ir bijis Eiropas finansējums, utt.
Fakultātē nepieciešams iesniegt learning agreement un to labojumu dokumentu, protams, ja tādi ir bijuši. Manā gadījumā, kad aizbraucu uz Jivaskilu, tur nebija pieejami trīs kursi, kurus pirms tam biju izvēlējies, tāpēc nācās izdarīt izmaiņas šajā dokumentā. Tomēr viss būtiskākais dokuments ir transcript of records, jeb sekmju izraksts. Uz šī dokumenta pamata universitāte lemj, kurus kursus pielīdzināt. Varu pateikt, ka dažiem studentiem šī dokumenta iegūšana var sagādāt diezgan pamatīgas galvas sāpes. Cik ir dzirdēts, tad lielākoties aizkavēšanās notiek no dienvidu valstīm, piemēram, Spānija, Portugāle, Itālija. Daži no šo valstu studentiem sekmju izrakstu iegūst !!pusgadu!! pēc atgriešanās mājās.  Man personīgi somi solīja, ka sekmju izrakstu saņemšu janvāra vidū, taču realitātē bija mazliet citādāk. Savu oficiālo sekmju izrakstu saņēmu februāra sākumā. Uzreiz, kad to ieguvu, kopijas bija jāiesniedz universitātes ārlietu departamentā un fakultātē. Citiem varbūt šķitīs, ka jāatceras ļoti daudz dokumentu un vai vispār tos visus var sakārtot. Teikšu godīgi, ļoti palīdzēja ārlietu departamenta vadītāja Natālija Ivanova, kura vienmēr atgādināja kādi dokumenti ir nepieciešami, kā arī pastāstīja, kas kuram jāiesniedz.
Tomēr arī ar to viss vēl nebūt nav beidzies, bez oficiālā sekmju izraksta kopijas ir jāuzraksta iesniegumus studiju programmas vadītājam, lai tas izskata un izvērtē, kurus kursus pielīdzināt. Par laimi man, visi kursi, kurus apguvu Somijā tika pielīdzināti. Lai gan man nācās vēl papildus paņemt vienu priekšmetu Latvijā, jo pārrēķinot ECTS (Eiropas kredītpunktus) uz Latvijas kredītpunktiem B daļā (izvēles daļā) radās iztrūkums. Cik kopumā dzirdēts no citiem studentiem, tad problēmas ar ārzemēs apgūto kursu pielīdzināšanu nav. Taču tas atkarīgs no fakultātes, kā arī no brauciena ilguma. Vienīgi žēl, ka pēc kursu pielīdzināšanas nekur sistēmā neparādās iegūtā atzīme. Tikai un vienīgi iegūtos kredītpunktu skaits. Lai gan atzīme nekur neuzrādās, es mācījos priekš sevis un visos kursos centos iegūt pēc iespējas labāku vērtējumu. Četros no sešiem kursiem saņēmu atzīmi – 4, divos - 3. Spriediet paši, vai tas ir labi, vai slikti. (Ar Somijas vērtēšanas sistēmu var iepazīties manos iepriekšējos ierakstos)
Brīdī, kad visi dokumenti bija iesniegti un visi lēmumi saņemti, mani pārņēma patīkams miers, jo tomēr par visu neliels satraukums pastāvēja. Viss ir labs, kas labi beidzas! Ceru, ka laiks Somijā un tur iegūtā pieredze arī noderēs citiem. Galvenais ir spert pirmos pretim studijām ārzemēs un nebaidīties! Ja kādam ir vēlme uzzināt vēl vairāk par Erasmus, droši varat man rakstīt, zvanīt, jautāt. Vienmēr esmu atvērts atbildēt!

 Šādi universitātes sistēmā izskatās pielīdzinātie kursi 
Jūsu ceļš var aizvest uz kādu no šīm pilsētām (zīme atrodas, kāda nomaļa, Jivaskilas skvēra centrā)

otrdiena, 2015. gada 24. marts

Atā, Jivaskila, visu labu, Somija!

20. decembra agrā rītā devos prom no Jivaskilas, prom no Somijas. Daudzi man jautāja, vai gribi mājās? Es nezinu, man nebija skaidras atbildes. Tobrīd manī bija dalītas emocijas, no vienas puses ļoti gribējās mājās, satikt draugus, ģimeni. Varētu teikt, ka tas bija galvenais dzinējspēks, kas mudināja mani: „Kārli, laiks doties mājās!”. Taču ar visu to tomēr gribējās palikt.
Jāsaka, ka laiks Somijā man paliks atmiņā uz visu mūžu. Tas bija skaists, interesants, piedzīvojumiem bagāts un vērtīgs. Satiku un iepazinu tik daudz jaunu cilvēku no visas zemeslodes. Somijā vēl vairāk sastapos ar to, cik ļoti multikulturāla kļūst pasaule, kā viss ir nepārtrauktā kustībā. Piemēram, sadraudzējos ar lietuviešu puisi, kurš ikdienā studē Nīderlandē, taču atbraucis apmaiņā uz Somiju. Līdzīgi bija ar vienu puisi, kurš pa pusei ir soms un īrs, arī ikdienā studē Nīderlandē, bet nokļuvis šajā Ziemeļvalstī. Kultūras, cilvēku uzskatu un vērtību dažādība, kā arī reizē līdzība ir tas, kas ļoti man no Somijas pietrūkst. Biju sadraudzējies ar diviem čehu puišiem, Radeku un Liboru. Libors studēja vācu valodu, savukārt Radeks par sporta skolotāju, fitnesa treneri. Libors palika Jivaskilā arī uz otro semestri, turpretim Radeks devās uz Zviedriju. Katru piektdienas vakaru pie manis rīkojām filmu vakaru, tā kā esmu liels komēdiju cienītājs, tad izdomāju, ka jāuzaicina šie puiši. Tā nedēļu no nedēļas arvien vairāk sadraudzējāmies. Čehu mentalitāte ir ļoti tuvu latviešu, bet nav runa par tautību, viņi vienkārši bija forši džeki! Somija ir vieta, kurā jutu, ka nav svarīgi no kādas valsts nāc, galvenais, ka tev ir laba un interesanta personība. Ja esi atvērs un komunikabls, tad nebūs problēmu iegūt jaunus draugus! Galvenais ir nebaidīties un uzdrīkstēties!
Taču ar visu to, ka Somijā man bija vērtīgs laiks, gribējās mājās. Esmu tāds cilvēks, kam vienmēr vilks atpakaļ uz dzimteni, uz Latviju. Savā visai īsajā mūžā esmu paspējis paceļot pa Eiropu, un varu teikt, nekur nav tik labi kā mājās!
Mazliet vairāk par to kā tad nokļuvu līdz mājām. Ļoti agrā sestdien rītā, ja nemaldos, tad piecos no rīta devos uz Jivaskilas vilciena staciju. Tomēr ceļš līdz vilciena stacijai bija ļoti grūts. No kopmītnēm līdz vilciena stacijai ir aptuveni trīs kilometri ar kājām, varbūt mazāk. Tas jau būtu sīkums, taču lielākā problēma bija mans vairāk kā 20 kilogramu koferis, kas bija praktiski jānes visu laiku, jo tajā rītā centrālsomijas pilsētā bija uzsnidzis slapjš sniegs, tāpēc koferi nevarēju vilkt. Sniegs kopā ar dubļiem sprūda kofera ritenīšos, bloķējot tos un neļaujot man koferi vilkt pa zemi. Taksometrs bija pārāk dārgs, turklāt tik agrā rītā arī autobuss nekursēja. Lielā, patīkamā uztraukuma dēļ naktī slikti gulēju.
Tā es pusaizmidzis un piekusis kaut kā aiznesu koferi līdz stacijai. Līdz vilcienam man bija jāgaida stunda. Varēju mazliet ievilkt elpu pirms dodos uz Helsinkiem. Vilcienu sagaidīju un devos prom no Jivaskilas, skumji, protams, tomēr dzīvē nekas neapstājas, tā rit uz priekšu. Vilcienā mazliet pagulēju, klausījos mūziku, gremdējos atmiņās par laiku Somijā. Cik vien iespējams raudzījos pa vilciena logu, lai baudītu Somijas skaisto dabu. Tieši tajā dienā citās Somijas vietās bija uzsnidzis sniegs. Tas izskatījās fantastiski! Viens no iemesliem, lai atgrieztos Somijā ir tās skaistā un neskartā daba. Ja jums ir iespēja kādreiz doties ceļojumā uz Somiju, tad noteikti to dariet! Pēc vairāk kā trīs stundu braucienu ar vilcienu biju jau Helsinkos.
Praktiski uzreiz devos uz ostu, kur bija jāgaida prāmis uz Tallinu. Aptuveni pēc pusotras stundas biju uz prāmja klāja. Ja kuģojot uz Somiju prāmis vispār nešūpojās, tad atpakaļ ceļā bija pretēji. Lai gan ar prāmi līdz Tallinai jākuģo mazliet vairāk par stundu, tomēr visu laiku bija ļoti neomulīga sajūta. Visi cilvēki uz klāja izskatījās kā piedzērušies, neviens nevarēja lāga taisni paiet.
Tallinā sniega vairs nebija, vējains un apmācies gan. Biju arī ļoti priecīgs, jo vēl tikai dažas stundas un būšu atpakaļ Latvijā. Ar autobusu no ostas aizbraucu uz autoostu. Tur pavakariņoju, jo ne Jivaskilā, ne Helsinkos īsti nebija vietas, kur paēst. Arī Tallinā nācās gaidīt kādas divas stundas līdz autobusam uz Rīgu. Jāsaka, ka Tallinā ir ļoti skaista un moderna autoosta, mums būtu jāpamācas no mūsu ziemeļu kaimiņiem. Arī viss izdomāts, lai tūrists viegli nokļūtu no autoostas uz ostu. Lai nebūtu jāklīst pa pilsētu. Tieši tas pats bija arī Helsinkos. Vispirms, protams, internetā vajag izpētīt, bet, ja tas izdarīts, tad problēmu nav. No Tallinas uz Rīgu devos ar autobusu „Lux Express”. Ļoti komfortabls un dažādām ekstrām bagāts autobuss. Ērta sēdēšana, iespēja bez maksas skatīties filmas, klausīties mūziku, izmantot internetu. Arī iespēja autobusa salonā uztaisīt bez maksas kafiju vai kapučīno. Manuprāt, lieliski! Arī biļete bija salīdzinoši lēta – 20 eiro. Arī brauciens ar autobusu bija visai laikietilpīgs, vairāk kā četras stundas. Kad ar autobusu šķērsojām Latvijas robežu, bija tik patīkama sajūta, kad atkal esmu mājās.
Pēc trīs ar pusi mēneši prombūtnes atkal mājās. Kādam šķiet, ka vairāk kā trīs mēneši ir ļoti maz, bet priekš manis tas bija ļoti ilgi. Tā kā Rīgā iebraucām ap pusnakti, tad paliku pa nakti pie savas māsas. Sākumā bija grūti aptver, ka atkal esmu mājās, arī nepierasti, ka visi apkārt runā latviski. Jau nākamās dienas vakarā devos uz Kuldīgu. Kuldīgā mani sagaidīja tētis, kas mani un lielo koferi aizveda līdz mājām. Pirmās dienas Latvijā un mājās bija savādas. Bija grūti pierast pie tiem pieticīgajiem apstākļiem kādi ir Latvijā. Somijā tādā ziņā nevienu brīdi nevarēju sūdzēties, viss bija lieliski. Ieejot veikalā man bija jāsāk smieties. Nevarēju saprast, kāpēc viss ir tik lēts. Protams, tā bija viena no patīkamajām pārmaiņām atgriežoties mājās.

Kā jau sākumā minēju, tad laiks Somijā bija vērtīgs un to nekad neaizmirsīšu, tāpēc visiem no sirds vienreiz mūžā iesaku, ko tādu izmantot, protams, ja tāda iespēja pastāv!

 Jivaskilas pilsēta no putna lidojuma
 Atā, Jivaskila! Tiekamies nākotnē! 
 Skaistais Jivaskilas tilts 
 Ētikas eksāmena lapa 
 Skats no manas istabas loga dienu pirms aizbraukšanas