Paskaidrošu visiem, kāpēc gandrīz veselu mēnesi nebiju
papildinājis blogu. Gluži vienkārši kaut kādā brīdī iestājās rutīna un pelēkā
ikdiena, īsti nebija ko ierakstīt, papildināt. Ja pirmajās divās oktobra nedēļas
kaut kas notika, tad otrajā divās gandrīz nekā. Ļoti ilgi man bija slinkums
blogu papildināt, bet tad saslimu un tad man nebija ne spēka ne vēlmes to
izdarīt. Ar katru dienu tagad jūtos labāk un pamazām sāku ieiet ikdienas ritmā.
Cerams, ka līdz ar to kaut kas sāks notikt un būs man iemels blogam pieķerties
nopietnāk.
Jāsaka, ka novembris man solās būt ļoti, ļoti smags un
mājas darbiem bagāts mēnesi, bet savā ziņā varu piekrist savam tētim, kurš
sacīja, ka galu galā šeit esmu atbraucis mācīties, nevis atpūsties. Beidzot man
katru dienu ir lekcijas. Sākušies vairāki kursi. Interesanti, ka man istabas
biedram grafiks bija otrādāks. Viņam gandrīz visi kursi un darbi sakrita
septembrī un oktobrī. Man, savukārt tas būs novembrī un decembrī, tā kā esam
mainītās lomās. Kā viņam teicu, tad šobrīd ir viņa kārta ir atpūsties, man
atkal kārtīgi šancēt. Novembris būs
tāds pagrūtāks, bet decembrī atkal būs vieglāk.
Tā kā beidzot ir sākušies visi kursi, tad varu pastāstīt
mazliet vairāk par to kādas ir atšķirības kursos. Interesanti, ka vairākumā
kursu tiek prasīts obligāts lekciju apmeklējums. Tikai vienā ir izvēle
ierasties vai nē. Tikai trijos no sešiem kursiem būs eksāmens. Pārējos trīs
kredītpunktus jāiegūst ar noslēguma eseju, kuru es nosauktu par referātu. Dažos
kursos mājas darbu vispār nav, svarīgi ir apmeklēt lekcijas un beigās uzrakstīt
eseju. Savukārt, citos ir vesela kaudze ar mājas darbiem. Nesen man sākās kurss
mediji un globalizācija. Šajā kursā ir ļoti daudz jālasa. Viss jau būtu labi,
ja vien teksti nebūtu zinātniskajā angļu valodā. Turklāt viens raksta garums ir
no 15-30 lappusēm. Vēl kas man ir iekritis acīs, ka somi milzīgu uzsvaru liek
uz individuālo mācīšanos. Lekcijās un semināros nav tik daudz jādara un
jādiskutē, bet vairāk jāstrādā patstāvīgi, jālasa vai jāraksta eseja, pārdomas
vai mācīšanās dienasgrāmata. Varbūt tas ir labi, jo nevar izbraukt uz citiem,
pašam ir jābūt lietas kursā. Nevarētu teikt, ka esmu ļoti noslogots. Katrā ziņā
te nav tik daudz jādara kā Latvijā. Šeit uzsvars ir nevis uz studentu mocīšanu
un kvantitāti, bet uz mājas darbu sadalīšanu un kvalitāti.
Nedaudz novirzoties no mācību tēmas, es septembra beigās
nolēmu, ka neskūšu bārdu līdz savai dzimšanas dienai, proti, 30. novembrim.
Vairāk nekā mēneša laikā uzaugusi jau neslikta bārdiņa. Noteikti iemūžināšu šo
skatu, kā bārda izskatīsies pirms noskūšanas. Tāpat nolēmu, ka šeit neiešu pie
friziera, jo tas ir ārkārtīgi dārgs. Ja vēlētos apmeklēt labu frizieri, nāktos
šķirties no 20 eiro. Kad atgriezīšos mājās varbūt izskatīšos kā meža vecis, bet
tai pat laikā aiziešu pie frizieres, kura no manis prasa divus eiro. Kā jau
minēju atlikušais laiks šeit solās būt ļoti saspringts, bet ticu, ka varu to
izturēt. Domājiet labas domas un turiet īkšķus par mani, lai izdodas! Jau pēc
47 dienām būšu Latvijā!
Mans ikdienas ceļš uz fakultāti
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru