Sestdien agri no rīta devos ciemos pie Rolanda uz
aptuveni 140 kilometrus attālo Tamperes pilsētu. Braucu ar divstāvīgu autobusu.
Interesanti, ka ar lēto autobusa kompāniju ceļojums man turp un atpakaļ
izmaksāja tikai 12 eiro (lētāk nekā turp un atpakaļ no Kuldīgas uz Rīgu).
Jāsaka, ka arī šoreiz neiztika bez starpgadījumiem. Izrādās, ka šis autobuss
nebrauc uz Tamperes autoostu, bet pasažierus izlaiž pilsētas nomalē, es,
protams, to nezināju. Biju pilnīgi pārliecināts, ka autobuss brauc uz autoostu,
tāpēc biju izbrīnīts, tāpat kā Rolands. Bet visai ātri spējām šo situāciju
labot. Pēc 15 minūtēm Rolands jau bija klāt, varējām doties pie viņa. Rolands
dzīvo visai patālu no pilsētas centra, aptuveni 10 kilometrus. Tāpat kā es arī
viņš dzīvo studentu kopmītnēs, taču Rolanda dzīvoklis atrodas 12. stāvā. Labi,
ka Somijā visur ir lifti, tad nav problēmu, nospied pogu un esi jau klāt. Dzīvoklī
mazliet ir atšķirības salīdzinot ar manu mājvietu Juvaskulā. Rolandam ir vēl
divi dzīvokļa biedri, ļoti milzīga virtuve un krietni lielāka vannas istaba,
arī viņa istabā ir vairāk plašuma. No Rolanda dzīvokļa logiem paveras
fantastisks skats – var redzēt visu Tamperi! Rolands man izrādīja dzīvokli, pēc
tam pabrokastojām un varējām doties pilsētas izpētē!
Rolands man bija izkātojis autobusa karti (līdzīgi
e-talonam), lai varētu par brīvu izmantot sabiedrisko transportu, jo citādāk
viens brauciens man izmaksātu 2,50. Ar autobusu braucām uz pilsētas centru,
taču izkāpām pāris pieturas no tā, lai varētu vairāk pastaigāt. Abi apskatījām
dažas krāmu bodes, kurās var
iegādāties dažās lietotas preces, bet jāsaka, ka tur var atrast daudz labu un
noderīgu lietu par salīdzinoši zemām cenām. Kā Rolands man pastāstīja, tad šādi
veikali Somijā ir ļoti populāri un tajos iegriežas daudz cilvēku. Pēc tam
varējām doties tālāk, Rolands mani izvadāja un pastāstīja par pilsētu centru,
viņš man gan centās iestāstīt, ka Tamperē nav interesantu un skaistu vietu, ko
redzēt, bet viņš mani nepārliecināja. Tamperes centrs ir ļoti skaists, jāsaka,
ka visai moderns, jo Tampere ir trešā lielākā Somijas pilsēta. Rolands mani
izvadāja pa populārākajām un apmeklētājām pilsētas vietām, viņš parādīja savas
skolas veco atrašanos vietu (Tamperes Universitāte šobrīd pārceļas uz citām
telpām). Tā atradās pašā pilsētas centrā, vecas rūpnīcas telpās. Kā Rolands
atzina, telpas bija ļoti labas un mājīgas, bet izmaksāja skolai pārāk dārgi
savas atrašanās vietas dēļ, tāpēc skolai nācās pārvākties. Pēc tam pastaigājām
pa dažiem parkiem, ieelpojām svaigo gaisu un baudījām skaisto un sakopto vidi. Tālāk
iegājām kādā veikalā, kur nopirku dažas pastkartes ar Tamperes skatiem.
Aizgājām līdz Tamperes stadionam, tā arī ar Rolandu netikām gudri, vai tajā
spēlē arī futbolu, bet katrā ziņā stadions visai liels ar aptuveni 15 tūkstošu
skatītāju vietu. Izskatījās visai jauns un moderns stadions. Turpinot, pilsētas
izrādīšanu Rolands man apsolīja aizvest uz vietu, kur var redzēt pilnīgi visu
Tamperi, un tas nebija viņa dzīvoklis. Devāmies iekšā kādā viesnīcā un
uzbraucām uz ēkas 25. stāvu, kurā atrodas restorāns, kā arī izveidota slēgtā
terase ar milzīgiem stikla logiem no kurienes paveras skats uz visu Tamperi.
Tiešām ļoti skaisti! Interesanti, ka šo skatu apskatīja ļoti daudz cilvēki tādi
kā mēs, kuri nemaz viesnīcā neuzturas, bet vienkārši grib apskatītes iespaidīgo
ainavu.
Pēc pilsētas centra apskatīšanas abi ar Rolandu braucām,
lai apskatītu veikalu „IKEA”, jo nekad nebiju tajā bijis, turklāt Rolands
sasolīja, ka veikalā strādā daudz skaistu meiteņu, nevarēju nebraukt. Veikals
ļoti milzīgs, manuprāt, tur var nopirkt pilnīgi visu, kā arī tur var mierīgi
apmaldīties un ātri apjukt. Ar Rolandu visai ātri izstaigājām veikalu, aptuveni
kādā pusstundā, bet ejot neapstājoties. Vērts piebilsts, ka kā jau sestdienas
dienā „IKEA” bija pārpildīts ar cilvēkiem. Izstaigājot visu veikalu secinājām,
ka īsti nav nevienas skaistas meitenes, Rolands arī bija pārsteigts, jo kad
viņš tur bija aprīlī situācija bija visai cita. Abi nospriedām, ka personāla
daļas cilvēks ticis atlaists un vietā pieņemta kāda feministe. Interesanti, ka
„IKEA” ir sava ātrā ieskrietuve, kur var nopirkt hotdogus, karstmaizītes, saldējumu,
utt. Abi nopirkām hotodus, viens hotdogs maksāja tikai piecdesmit centu.
Turklāt, vari bez ierobežojuma spiest kečupu un sinepes. Pēc papusdienošanas
devāmies atpakaļ uz Rolanda dzīvokli.
Pēc visai garās pastaigas pilsētas centrā un „IKEA” bijām
piekusuši, tāpēc abi mazliet nosnaudāmies. Ļoti gara snauda gan nesanāca, jo
Rolands bija man apsolījis, ka izceps kanēļa bulciņas, kuras ir manas mīļākās. Neilgi
pēc tam, kad pamodāmies pie Rolanda ieradās latviešu meitene Rasa ar kuru
Rolands iepazinās tikai pirms divām nedēļām. Kā Rasa pastāstīja, viņa Tamperē
maģistros studē medicīnu. Es ļoti priecājos par katru cilvēku ar kuru varu
iepazīties un parunāt latviski. Katrs latvietis svešumā ir svarīgs. Kamēr abi
ar Rasu runājām, Rolands tikmēr gatavoju garšīgās bulciņas. Rolands man pats
vairākas reizes atzina, ka viņam ļoti patīk gatavot, jo tas palīdz atslēgties
no ikdienas un tās problēmām. Garas sarunas ar Rasu īsti nesanāca, jo Rolands
bija sarunājis un ieplānojis, ka dosimies uz ballīti. Tiesa uz ballīti nebija
jādodas tālu, tikai četrus stāvus zemāk. Pēc tam, kad bulciņas bija gatavas abi
ātri saposāmies un bijām gatavi doties uz ballīti. Pārsteidzoši, ka ballītē
zināju tikpat daudz cilvēku, cik Rolands – Rasu. Mēs tajā ballītē bijām tādi random cilvēki. Kā izrādās, tad viesības
bija par godu kādai krievu meitenei, kurai bija dzimšanas diena! Par laimi
varējām viņai aiznest un uzdāvināt tikko ceptās kanēļa bulciņas. Atnestajām
bulciņām bija liels noiets, cilvēki tās visai ātri aprija. Ballītē bijām aptuveni 20 cilvēki. Visai saspiesti priekš
viena dzīvokļa, bet bija forši. Ballītes viesi bija no visas pasaules, daži no
Indijas, Irānas, Āzijas, daži somi, krievi un, protams, mēs trīs latvieši. Visai
ballītei cauri vislabākais kontakts bija ar indieši, tiešām interesanti un
draudzīgi cilvēki. Viņi padalījās pieredzē un stāstos par savu valsti. Runājām
par cenu atšķirībām Indijā un Somijā. Puiši teica, ka Indijā ar trīs eiro dienā
var dzīvot kā karalis. Runājām par pārpildītajiem Indijas vilcieniem, kriketu,
izglītības sistēmu un par daudzām citām tēmām. Kā jau teicu, tad ļoti draudzīgi
un ar krāsainiem piedzīvojumiem bagāti cilvēki. Mēs visi trīs; es, Rasa un
Rolands iepazināmies ar puisi no Irānas. Viņš ļoti gribēja, lai pastāstām par
Latviju. Viens no viņa pirmajiem jautājumiem bija: „Vai Latvijā ir lēts alus?”.
Mēs, protams, atbildējām apstiprinoši. Viņš sacīja, ka tā ir laba zeme, jo
visas valstis, kurās ir lēts alus ir labas! Kopš šī sarunas viņš kļuva par
„astotdaļu latvietis” (to vēlāk viņš mums atzina)! Mums par lielu un patīkamu
pārsteigumu viņš bija lielāks patriots kā daži labi Latvijas krievi. Irānis
vairākas reizes bļāva „Latvia!”, bija visai patīkami un savādi redzēt kā
cilvēks no pavisam citas pasaules malas tik kaislīgi sauc mūsu valsts vārdu! Varbūt
tas neapzināti bija par godu tauvojušajai Latvijas dzimšanas dienai.
Vakaram turpinoties, bija pienācis laiks mazliet
pakustēties. Šoreiz gan vajadzēja kustināt savas smadzenes, jo spēlējām vārdu minēšanas
un skaidrošanas spēli – „Alias”. Komandā biju ar „astotdaļ latvieti”, Rolandu,
vienu somu un indieti. Visai starptautiska komanda, kā arī džeku komanda. Visiem par pārsteigumu bijām ļoti laba komanda, man
gan labāk izdevās minēt vārdus, nekā skaidrot. Vēl jau grūtības sagādāja, ka
jārunā bija angliski. Viens ir ikdienā runāt, bet pavisam citādāk ir skaidrot
vārdu angliski. Bija ļoti smieklīgi un jautri. Tas pilnīgi noteikti atdzīvināja
viesības. Ja cita komanda nebūtu šmaukusies, tad mēs būtu uzvarējuši. Tajā
komandā bija tikai indieši, tāpēc viņi dažus vārdus pateica savā dzimtajā
valodā, un tas, protams, deva viņiem priekšrocības pret pārējiem. „Alias”
spēlējām kādu pusotru stundu. Pēc tam jutos diezgan piekusis no garās dienas un
neilgi pēc spēles beigšanas arī mēs ar Rolandu devāmies prom. Abi mazliet
pasērfojām internetā un devāmies gulēt.
Svētdien abi gulējām līdz pulksten desmitiem un principā
visu dienu nedarījām neko. Pabrokastojām un pēc tam laiskojāmies. Skatījāmies
dažādus video internetā un vienkārši runājām. Bija pienācis laiks man doties
atpakaļ uz Juvaskulu, ļoti gan negribējās ļoti izbaudīju Rolandu kompāniju un
ciemošanos pie viņa. Rolands mani pavadīja līdz autobusu pieturai,
atvadījāmies, novēlēju viņam veiksmi ceļojumā Austrijā (Rolands pirmdien dodas
nedēļu garā ceļojumā uz Austriju) un devos atpakaļ. Katrā ziņā no šī ceļojuma
man būs daudz, ko paņemt pieredzes bagāžā. Paldies Rolandam par foršo laiku
Tamperē!
Tamperes centrs
No gumijas riepām gatavota pīlīte
Tamperes stadions
Visa Tamperes pilsēta no 25. stāva
Lētie "IKEA" hotdogi
Šāds skats paveras no Rolanda dzīvokļa loga
Bulciņas procesā
Rolanda ceptās bulciņas
Irānietis sauc "Latvia!"