Svinējām Lindas dzimšanas dienu. Protams, liels notikums,
jo kuram taču nepatīk dzimšanas dienas?! Tas vienmēr saistās ar daudz, daudz
ēdiena un jautri pavadītu laiku. Taču, lai ierastos uz svinībām vajadzētu
sarūpēt arī dāvanu, jo man patīk vienmēr kaut ko uzdāvināt, protams, ja
līdzekļi atļauj. Dienu pirms lielajām svinībām devos uz pilsētas centru, lai
apskatītu, ko tad varu uzdāvināt. It kā gribēju viņai uzdāvināt kaut ko foršu
un sievišķīgu, bet saprotot, ka no tām lietām neko nejēdzu, atmetu šai domai
par lietu. Turklāt, manā prātā baidīja doma, ko padomās tās meitenes, kuras atrodas
veikalā. Meitenes mierīgi iepērkas, bet te pēkšņi veikalā ienāk kārtīgs
tēvainis ar bārdu un sāk skatīties sieviešu lietas. Tas būtu visai dīvains
skats, lai neteiktu vairāk. Šī iemesla dēļ devos uz veikalu, kur var nopirkt
visādus nieciņus – atslēgas piekariņus, krūzītes, zīmēšanas piederums, utt. Man
acīs iekrita pusdienu kārbiņa ar uzrakstu – I love food ( Es mīlu ēdienu). Tā
kā arī man garšo ēst, tad nodomāju,
ka pusdienu kārbiņa ir diezgan noderīga un praktiska lieta, turklāt šis teksts
liek mums pasmaidīt. Dāvana rokā!
Laiks bija pienācis
svarīgajai dienai, proti, Lindas dzimšanas dienai. Ar Lindu sarunājām, ka
ierodos pie viņas pulksten sešos. Jāsaka, ka Linda no manis dzīvo ļoti, ļoti
tālu un man, lai aizietu pie viņas vajag aptuveni pusminūti... Linda dzīvo stāvu
zemāk, ja man ir 702. dzīvoklis, tad Lindas apartamentu numurs ir 603. Linda uz
dzimšanas dienu bija uzaicinājusi kādu latviešu puisi vārdā Rolands. Viņa
iepazinās pagājušā vasarā, kad Linda vēlējās iestāties Tamperes Universitātē.
Iestājeksāmenos viņu ceļu arī krustojās. Jāsaka, ka arī es ļoti vēlējos
iepazīties ar Rolandu, jo ir ļoti patīkami, ka Tevi latviešu draugi ārzemēs. Kā
Rolands man pastāstīja, viņš šobrīd studē medijus jau minētajā universitātē. Katrā
ziņā ļoti interesants un patīkams cilvēks. Arī Rolands nodarbojas ar sportu,
tāpēc bija interesanti pārrunāt šādas tādas lietas sporta jomā, kā arī
uzklausīt viņa viedokli par studijām, dzīvi Somijā, brīvo laiku, dzīves
uzskatiem.
Ar nelielu nokavēšanos
ieradās Lindas studiju biedrene, somu meitene Emma. Tā arī mēs trijatā kādu
laiciņu svinējām. Pārrunājām atšķirības starp somiem un latviešiem, kā arī
dažādus sadzīves problēmas. Aptuveni pēc stundas ieradās Lindas istabas
biedrene Hanna, kura ir no ASV. Jāsaka, ka Lindas dzimšanas diena varbūt nebija
tik ļoti apmeklēta, tāpēc, ka tajā pašā dienā savu dzimšanas dienu svinēja kāds
beļģu puisis Lūkass. Viņš atņēma dažus
viesus, kuri būtu ieraduši uz Lindas svinībām. Tā kā starp šīm abām svinībām
bija sastopama korelācija, tad vēlāk devāmies uz pilsētas centru, kur atrodas
kāds Īru krogs. Kaut gan neesmu nekāds nakts uzdzīves piekritējs, taču šoreiz
gribējās mazliet izrauties no ierastās vides.
Jāsaka, ka kroga
apmeklējums bija kaut kas ļoti foršs. Tur sapazinos ar trīs, otrā kursa
žurnālistikas studentiem. Ar Emmu, Inesi (Ines) un Rūpi (Roope). Ļoti interesanti
cilvēki ar saviem uzskatiem, kā arī man bija aizraujoši arī padalīties ar savu
pieredzi. Visvairāk komunicēju ar Rūpi, kā izrādās viņš ir kaislīgs basketbola
cienītājs un septembrī apmeklēja Pasaules basketbola čempionu, kas norisinājās
Spānijā. Gandrīz visu vakaru norunājām par sportu. Biju ļoti priecīgs, ka
beidzot varēju vairāk parunāt ar pašiem somiem, turklāt man ļoti, ļoti
paveicās, ka tie tieši bija žurnālistikas studenti. Rūpe pastāstīja, ka šovasar
strādāja lielākajā Somijas laikrakstā (Helsingin
Sanomat), kur rakstīja dažādus rakstus par futbolu un basketbolu, kā arī
intervēja sportistus. Viņš atzina, ka tas bija ļoti vērtīgs laiks viņa
turpmākajā karjerā, bet reizē pastāstīja par negatīvo pusi, proti, ka visu
vasaru ir jāstrādā, kamēr draugi dzīvojas pa pludmali.
Vakaram turpinoties notika
arī kāds mazs starpgadījums, kurš tieši skāra mani. Tā kā krogā bijām visai
daudz cilvēku, tad bija ierobežota kustība. Ja kāds no tālākā galda gribēja
tikt, piemēram, uz tualeti, tad man bija jāpieceļas un šis cilvēks sev jāpalaiž
garām. Kādā brīdī man pieceļoties, es nejauši ar savu pēcpusi izgāzu pilnu alus
glāzi. Protams, kā kārtīgs cilvēks nopirku vietā cilvēkam jaunu alu, bet tai
pat laikā biju neizsakāmi dusmīgs uz sevi, jo šī kļūda man izmaksāja sešus
eiro. Jā, tik maksā lētākais, vēlreiz uzsveru lētākais alus Īru krogā.
Ap pulksten diviem bija
pienācis mums doties mājās, jo krogu slēdza ciet, diezgan dīvaini, jo Latvijā
šajā laikā tieši sāktos visa dzīvība. Bet labi, esmu Somijā, šeit tomēr mazliet
citādāka kārtība. Atpakaļ uz kopmītnēm gājām ar Lindu, Rolandu un Emu, kā arī
ar abām somu žurnālistikas studentēm. Ar viņām smējāmies par dažādiem vārdiem
somiski. Man uzjautrinoši šķita ļoti rupja frāze latviski „Maukas roka” somiski
nozīmē „Garšīgs ēdiens”. Vēl Inese man izskaidroja Juvaskulas nozīmi. Viņa
teica, ka burtiskā tulkojumā no somu valodas tas nozīmē „Kukurūzas graudiņa
ciems”. Visai smieklīgs pilsētas nosaukums. Veiksmīgi nokļuvuši kopmītnēs
devāmies pie miera. Lindas dzimšanas diena bija nosvinēta godam!
Pusdienu kārbiņa ar Rolanda dāvinātajām šprotēm!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru