Ceļojums ārpus pilsētas

Pagājušā svētdienā nolēmām, ka jādodas izbraucienā, lai apskatītu Somijas dabu. Vēlējāmies braukt uz vienu no Somijas nacionālajiem dabas parkiem, tomēr beigās izlēmām nebraukt, jo bija visai spēcīgs vējš. Nacionālā parka dabas takas ved pa klintīm, tāpēc nepiemērotos laika apstākļos tā var būt diezgan bīstama. Tā jau laiks bija fantastisks, tikai vējains. Mūsu ceļojums sākās pulksten sešos, jo vēlējāmies paspēt uz saullēktu. 

Tā kā mūsu plāni mazliet mainījies, tad sākumā devāmies uz vietu, kuru mums bija ieteicis Lindai pazīstamais zvejas un medību gids. Ļoti skaista vieta. Neaprakstāms miers un klusums. Rīt saule izgaismoja krāsainās koku lapas. Upē daudzi akmeņi un krāces. Viss kopā – fantastisks skats! Kādu laiku vienkārši baudījām skatu, uzņēmām pāris bildes un devāmies tālāk, proti, kādu kilometru tālāk pie tās pašas upes. Tajā vietā bija krietni vairāk akmeņu, kā noskaidroju, tad upē esot daudz foreles un taimiņi. Ļoti, ļoti gribēs pamakšķerēt, bet nebija līdzi nekādi piederumi, turklāt Somijā vajag atļauju, lai zvejotu foreles un lašus. Šī atļauja esot diezgan sālīta. Arī tur uzņēmām fotogrāfijas, bet tās nebija vairs tik skaistas, jo saule bija pazudusi aiz mākoņiem.

Pēdējais mūsu galamērķis bija klinšu zīmējumi. Aptuveni piecdesmit kilometrus no Juvaskulas atrodas klintis ar senlaicīgiem zīmējumiem. Cik seni tie ir, tā arī nenoskaidrojām. Sākumā domājām, ka zīmējumus būs visai viegli atrast, tomēr šis uzdevums bija krietni komplicētāks. Nācās brist pa mežu un staigāt par mistiskām takām. Nekur nebija nekādas norādes, kur šie zīmējumi varētu atrasties. Jāsaka, ka zīmējumu meklēšana izvērtās par ļoti vērtīgu pasākumu. Atkal nācās redzēt ļoti skaistus dabas skatus. Kad jau kādu laiciņu bijām pakāpelējuši augšup un lejup par klintīm, uz brīdi apstājāmies. Atradāmies klints malā, no kuras pavērās skaists skats – tālumā varēja redzēt biezos un krāsainos somu mežus, lejā atradās milzīgs ezers. Uz brīdi pie sevis teicu: „Wow!”. Šādu skatu dēļ vien ir vērts cīnīties un braukt Erasmusā uz citām zemēm. Atkal uztaisījām daudz bilžu. Jau šķita, ka zīmējumus arī tā neatradīsim, bet beigu beigās Lindai izdevās tos atrast! Visi jau smējāmies, nepagāja ne divas stundas, kad beidzot tos atradām. Atklāti sakot, no zīmējumiem biju gaidījis ko vairāk. Ieraudzījām trīs zīmējumus. Vienā attēlots alnis, otrā – vīri laivā, trešo nevarēju saprast. Un viss. Šo pāris ķēpājumu dēļ tā nopūlējāmies. Bet tas bija to vērts, jo varēju aplūkot šos brīnišķīgos dabas skatus. Pēc tam devāmies atkaļ uz mūsu pilsētu. Pilsētā bijām ap pulksten vieniem, bet biju totāli pārguris, laikam neesmu pieradis pie tik agriem rītiem.