Žurnālistikas students ciemos Somijā : Esejas, esejas un citas izdarības

Ceturtdien sākās mans otrais priekšmets šeit – living with globalization (seminārs). Pēc kursa nosaukuma nodomāju, ka nu tik ies vaļā lielās diskusijas par globalizāciju, taču nekā. Kurss ir uzbūvēts tā, ka patiesībā tā jēga ir iemācīties rakstīt argumentētu eseju. Ļoti līdzīgi referātam ar visām atsaucēm literatūras sarakstu, utt. Protams, mūsu esejas tēmai jābūt saistītai ar globalizāciju, taču pati globalizācija ir diezgan stiepts jēdziens. Visticamāk, ka rakstīšu par sportu, tomēr pagaidām vēl īsti nezinu kādā aspektā to apskatīšu. Interesanti, ka šo kursu vada tā pati profesore, kura pasniedz man somu sabiedrības kursu. Tā kā viņa ir no Lietuvas, varbūt kaut ko varēšu dabūt pa blatu, taču nedomāju, ka tas šeit strādā. Par skaistām acīm Somijā neko nedod, viss ir jānopelna!

Pirmie divi kursi un abos būs jāraksta esejas, labi, vismaz iemācīšos rakstīt kārtīgu eseju zinātniskā angļu valodā, nav ļaunuma bez labuma. Vēl viens pluss ir tas, ka arī šajā kursā nebūs eksāmena, uzraksti eseju un esi ieguvis savus kredītpunktus, kas patiesībā nav slikts variants.

Ceturtdien savā e-pastā saņēmu ļoti interesantu ziņu, proti, man atrakstīja meitene, kura nedēļu atpakaļ nokrita ar velosipēdu. Izrādās, ka viņai bija smadzeņu satricinājums. Meitenei kādu laiku nācās gulēt mājās, taču viņa atzina, ka viss ir labi un var doties atpakaļ uz universitāti. Protams, viņa vēlreiz pateicās, ka nepagāju garām.

E-pasts no meitenes.

Šodien, proti, svētdien beidzot ar istabas biedru kopīgi uztaisījām picu. Bijām jau vairākas reizes šo ideju apsprieduši. Pirms tam gan devāmies uz veikalu iepirkt pārtiku nedēļai, tagad ledusskapī vairs nav vietas nekam. Teikšu atklāti, visai patīkama sajūta, ka ledusskapis ir pilns! Uz veikalu mūs aizveda latviešu meitene Linda, kura šeit studē maģistros arī kā apmaiņas studente. Lindas specialitāte ir bioloģija. Ļoti priecājos, ka sapazinos ar vēl kādu latvieti šeit, uzreiz ir vieglāk, jo varu parunāt dzimtajā valodā, turklāt viņai ir mašīna, kas krietni atvieglo manu tikšanu uz veikalu. Iespējams, ka kādu dienu visi kopā aizbrauksim uz Tamperi, laiks rādīs. Pēc tam, kad bijām ar Matiasu un Lindu iepirkušies, beidzot varējām ķerties pie picas. Istabas biedrs sagatavoja picas pamati. Viņš ar raugu un miltiem pagatavoja mīklu, tikmēr es sagriezu visas picas sastāvdaļas – papriku, sēnes, šķiņķi, ananāsus, sīpolus, salami desu. Ar kečupu noklājām picas pamatni, uzbērām sieru un visas sastāvdaļas, pica bija gatava likšanai krāsnī! Pēc neilga brīža ieradās Linda, kuru arī bijām uzaicinājuši uz picas baudīšanu. Laikam nemanot, bija pagājušas 20 minūtes, pica gatava! Protams, ka pirms tās ēšanas ir jāuztaisa pašiņš! Picas bija izdevušās lieliskas, ne velti saka, ka vīrieši ir labākie pavāri, arī šoreiz tieši tas pierādījās!