Kādu dienu pēc basketbola treniņa universitātē devos
mājās, taču pa ceļam atgadījās kaut kas pavisam nelāgs. Mierīgi klausījos
mūziku austiņās un priecājos par skaisto un silto laiku, kad pēkšņi manā acu
priekšā kāda meitene apkrita ar velosipēdu! Protams, ne mirkli nedomājot,
steidzos viņai klāt un jautāju vai viss kārtībā. Meitene bija manāmā šokā, taču
teica, ka viss ir labi. Tomēr no malas tā neizskatījās. Viņa no kritiena bija
pārsitusi uzaci, kura visai stipri asiņoja, kā arī nolauzusi zobu, un viņas
drēbēs bija caurumi. Arī viņas divritenis bija cietis, bet, protams, štrunts par riteni, galvenais, lai
meitenei viss būtu labi!
Pēc kāda brīža pie mums pienāca trīs aziātu meitenes,
kuras cietušajai iedeva salvetes, lai notīrītu asinis. Kopā ar aziātu meitenēm
jautājām, kā viņa nokrita. Meitene sacīja, ka mierīgi braukusi, bet te pēkšņi
kaut kas noticis ar velosipēda bremzēm, un viņai sasvārstījās stūre, zaudēja
kontroli pār divriteni un nokrita. Tā kā meitenes stāvoklis izskatījās visai
nopietns jautāju vai nevajag izsaukt ātro palīdzību. Meitene pati saviem
spēkiem sazvanīja ātro palīdzību, tikai atlika gaidīt. Aziātu meitenes devās
prom, taču mums bija jādodas uz pavisam netālo autobusa pieturu, kur ātrā
palīdzība piebrauks. Viņa pateicās par to, ka nepagāju garām, apstājos un
palīdzēju. Es viņai atbildēju, ka, manuprāt, jebkurš normāls cilvēks šādā situācijā
apstātos un palīdzētu! Vēl meitene atzina, ka šis nav viņas pirmais nelaimes gadījums
ar velosipēdu, gadu atpakaļ viņa krita un ļoti sasita celi. Viņa sacīja, ka
kopš tā laika, viņai nesevišķi iet pie sirds divriteņa izmantošana. Gaidot,
vēlreiz meitenei pārjautāju vai viss ir labi, vai nereibst galva, kā arī ieteicu
apsēsties autobusa pieturā, nevis stāvēt kājās. Pēc neilga brīža, aptuveni piecām
minūtēm, ieradās ātrā palīdzība. Meitene vēlreiz pateicās un varējām šķirties.
Ļoti ceru, ka ar viņu viss ir kārtībā. Morāle no šī negadījuma – esiet uzmanīgi,
braucot pat ar divriteni!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru